Galapunkta puiši uzvarēti

Ķekari, ne īpaši vieglā spēlē, tomēr spēja uzvarēt DAL Pretendentu līgas pastarīšus 32. galapunkta komandu ar rezultātu 61:50. Īpaša spēle bija Intaram Nikonovam un Dmitrijam Kuzminam, kuri sasniedza savus šajā sezonas vienā spēlē iemesto punktu rekordus. Kā jau ierasts, rezultatīvākais Edijs Dzenis ar 29 punktiem.

Pretendentu līga 2009/2010 sezona
03/02/2010
32.galapunkts	50 : 61	BK Ķekari
15:12  12:18  7:15  16:16
	Disciplīna Rezultāts Sākumsastāvs 51 Rezervisti 10 Sodi 21 Soda metieni 7/11 Soda metieni (%) 63.64 Iemesti trīnīši 4
Nr Spēlētājs Punkti Piezīmes 3pts Soda metieni % #24 Edijs Dzenis 29 1 5/6 83.33 #23 Intars Nikonovs 10 5 2 #13 Signis Vāvere 10 4 1 1/2 50.00 #34 Dmitrijs Kuzmins 4 1 #12 Artūrs Portnovs 4 3 1 1/2 50.00 #8 Justs Lūkins 4 4 0/1 0.00 #20 Jevgēnijs Turkins 0 1 #10 Roberts Samtiņš 0 2

Izskatījās, ka apzināti spēlējāt uz pretinieka vājo vietu. Galapunktam 13 no 27 sodiņiem un Ķekari uzvar ar +11.

Protams, biju izpētījis, ka pretiniekiem neviens nemet vairāk par 50% sodiņus. To arī, kā vienu no uzstādījumiem puišiem teicu – ja palaižam garām, sitam sodu. Lai ir divi metieni no līnijas, nevis viegli punkti. Tas attaisnojās.

Līgas rezultatīvākais džeks lika 29 punktus pretī trešā rezultatīvākā 16 punktiem.

Katrai komandai, viens no nosacījumiem ir nosegt pretinieku punktu mašīnu. Mūsu mazie ar to tika galā veiksmīgi, ļaujot iemest Šēferam zem vidējā rādītāja. 32. galapunkts Dzeni apturēt nespēja. Dzenis meta iekšā un atdeva labas piespēles. Tas lielā mērā arī noteica uzvarētāju.

Līdz šim N.Vuguls iemeta vidēji vienu divus trīnīšus spēlē. Ķekariem piecus.

Paši vien esam vainīgi, jo atļāvām to viņam darīt. Biju izpētījis statistiku un no iepriekšējām spēlēm atceros, ka Vuguls trijniekus met ļoti labi. Citas spēles salīdzināt nevajag, jo droši vien pretinieks neļāva viņam to darīt. Ar to jau mājas spēļu zāles ir mājas spēļu zāles, ka tajās ir piešauta roka. Drusku nokavējam, nepieejam klāt, nepaceļam roku un dabūjam trīs punktus. Tādi snaiperi kā Vuguls to nepiedod. Nedrīkst aizmirst to, ka pagājušajā sezonā viņš bija otrs precīzākais trīs punktu metējs (62 trīnieki 22 spēlēs) uzreiz aiz leģendārā Rafika Misirova (66 3.p. 21 spēlē), kurš, savukārt, tagad ir precīzākais metējs līgu augstāk – 3. līgā.

Divi spēlētāji sasnieguši savu iemesto punktu rekordu oficiālā spēlē?

Šajā sezonā jā. Bet pagājušo sezonu gan Kuzmins, gan Nikonovs jau to bija paveikuši. Dmitrijs Kuzmins guva ļoti svarīgus četrus punktus tieši no groza apakšas, kad pretinieks mūs sāka krampēt, pieraut klāt rezultātu. Pārliecinoši vāca atlecošās. Intars Nikanovs salauza spēles sākuma stīvumu, realizējot divus trīnīšus (kopā guva 10 punktus). Skaidrs, kamēr no ierindas ir izsists Škute, kādam tie papildus punktu ir jāmet. Iepriekšējā spēlē Turkins to izdarīja. Šoreiz Turkins veiksmīgi darbojās aizsardzībā. Šajā Nikonovs plus Kuzmins. Vāvere labi atvērās.

Pagājušā sezonā divās spēlēs tika zaudēts ar -20. Šogad abas uzvarētas. Kas ir mainījies?

Viens svarīgs punkts – Lūkins. Paņemot spēlētāju ar tik labu fizisko sagatavotību un lielu pieredzi, esam radījuši arī pārliecību, drošības sajūtu pārējos čaļos. Protams, ir spēles, kurās Justs uzvelkas un uzkliedz uz kādu. Ir reizes, kad tas ir par daudz, bet tie plusi to visu atsver. Ja neviens vairs nespēj izlauzties līdz grozam, tad Lūkins paņem bumbu un dara to ar tādu spēku, ka jābūt trakam, lai stātos viņam ceļā. Viņš prot lasīt spēli. Un galvenais viņa devums ir aizsardzībā. Bet kā jau teicu, ja vajag viņš var arī uzbrukt.

Un protams, atšķirībā no pagājušā gada mums jau ir uzkrājusies pieredze. Ir izveidojies savs komandas rokraksts. Cits citu labāk esam iepazinuši. Pagājušo gadu atceros pirmo treniņu, kad vispār lielāko daļu tikai iepazīstināju vienu ar otru, kā sauc utt. Tagad jau esam kārtīga komanda, kur katrs zina savu pienākumus. Un čaļi, kas basketbolu sāka spēlēt pirmo reizi tikai pagājušo gadu, tagad ir ieguvuši jau pieredzi.

Nu jau kuro spēli astoņi Ķekari pieteikumā. Tādā sastāvā Lapeniekus neuzvarēsiet.

Grūti būs nenoliedzami, bet mēs cīnīsimies. Šis ir tas laiks, kad iespēja sevi parādīt ir tiem spēlētājiem, kuri līdz šim spēlēja mazāk. Tagad nav Škutes, Aizporieša. Porietim ir trauma. Daudz vairāk atbildības gulstas uz Kuzmina, Turkina un Samtiņa pleciem. Eidukam vēl tiks dota iespēja. Bet pagaidām viņi ar to tiek galā lieliski. Ja vien labi gribēsim, tad uzvarēsim arī Lapeniekus. Ja nospēlēsim disciplinēti un kā vienota komanda. Pilnīgi droši zinu, ka ar 100% atdevi nepietiks. Vajadzēs visus 200%!