Сыграли хорошо и выйграли (63:46)

Pagājušā nedēļā zaudējot turnīra līderiem tikai ar vienu punktu, Ķekariem galvas gaisā nebija, jo pirms mājas spēles ar Pronets.lv komandu, treniņos gatavošanās notika ar milzīgu sparu, kas beidzās pat ar dažām mikrotraumām. Pronets.lv komandas pārstāvis pēc spēles savā mājas lapā teica, ka „Думаю хорошо сыграли. Обидно что проиграли.” (tulk. – Domāju, ka labi nospēlējām, Žēl ka zaudējām.) Ķekari nedomā, Ķekari dara un labi nospēlē. Un uzvar.

Šī spēle Ķekariem notika kā tas ir ar lieliem kuģiem, lēnām, lēnām uzņem apgriezienus, pirmo puslaiku uzvarot tikai ar +2. Trešo jau ar sešu punktu starpību un beigās, spēlējot otrajam sastāvam un ar pilnu tempu, tiek panākts spēles gala rezultāts 63:46. Ķekari pacietīgi uzspiežot savu spēles stilu un ievērojot to visu spēles laiku izcīnīja svarīgu uzvaru un nostiprinājās turnīra tabulas augšpusē.

Pretendentu līga 2009/2010 sezona
03/11/2009
BK Ķekari	63 : 46	Pronets.lv
17:16  15:14  15:11  16:5
	Disciplīna Rezultāts Sākumsastāvs 57 Rezervisti 6 Sodi 18 Soda metieni 16/22 Soda metieni (%) 72.73 Iemesti trīnīši 7
Nr Spēlētājs Punkti Piezīmes 3pts Soda metieni % #24 Edijs Dzenis 28 4 4 4/5 80.00 #13 Signis Vāvere 15 3 3 2/3 66.67 #5 Artūrs Škute 10 2 6/8 75.00 #10 Roberts Samtiņš 3 3/4 75.00 #23 Intars Nikonovs 3 1 1/1 100.00 #12 Artūrs Portnovs 2 3 #8 Justs Lūkins 2 4 0/1 0.00 #7 Rolands Porietis 0 #9 Rolands Eiduks 0 #34 Dmitrijs Kuzmins 0 #17 Oskars Aizporietis 0 #20 Jevgēnijs Turkins 0 1

Puslaiks beidzās tikai ar +2. Kas lika salūzt Pronets.lv komandai?

Jau no spēles sākuma jutu, ka spēlējot savu spēli, šo komandu vinnēsim. Ir spēles, kurās Tu redzi, ka Tava komanda tur otrai komandai līdzi un ir spēles, kad redzi, ka pretinieki tur līdzi. Tāpēc arī saviem puišiem teicu – spēlējam savu spēli un gaidām, kad Pronets lūzīs. Pronets pāris reižu kļūdījās 2. puslaikā un mēs to izmantojām. Uztaisījām pārsvaru un noturējām. Ļoti priecēja Dzenis un Vāvere ar saviem trīspunktniekiem un visa komanda kopumā ar soda metieniem. Tas ir pierādījums nākamajām komandām, kas nāks mums pretī, ka mums labāk sodus nesist – jo tas ir tas pie kā ļoti aktīvi strādājam treniņos. Uzvara likumsakarīga un pēdējās minūtes spēlējot tālākiem rezervistiem, kas starp citu nevis zaudēja pārsvaru, bet gan to palielināja.

Kāda bija spēle?

Spēle bija diezgan mierīga. Savējos jau pirms spēles pārliecināju, ka esam labāki un nekas mums nav jāpierāda. Un šajā komandā pluss ir tāds, ka pirms un pēc spēlēm neskatoties uz rezultātu visu laiku ir pozitīva atmosfēra kolektīvā. Viens otru pavelk uz zoba, pasmejas, uzmundrina un ar tādu pacilātību iet laukumā un nonāk no tā. Un tā jau ir puse no uzvaras – komandas ķīmija. Teicu, zēniem, lai spēlējam disciplinēti visas 40 minūtes, nesteidzamies. Jābūt pacietīgiem, kā aizsardzībā , tā uzbrukumā. Bet it īpaši aizsardzībā. Un to arī puikas darīja. Bija mums savas kļūdiņas, arī neiemesti brīvi metieni no groza apakšas vai no distances. Patīkami pārsteidza rezervisti, kuriem uznākot laukumā nebija jūtams, ka kaut kas ir mainījies. Ļāva atpūsties starta pieciniekam un paši labi nokapāja. Pirms spēles un viss nedēļas iesākums, vismaz man, bija pasmags, lietas negāja kā gribētos un nedaudz biju sabijies par spēli, bet mani džeki ir malači – spēlēja savu spēli un līdz ar to arī uzvara bija mūsu.

Viens spēlētājs gūst gandrīz pusi no komandas punktiem.

Viss ir ļoti vienkārši – ja spēlētājam iet spēle no rokas un neviens viņu nevar apturēt, kāpēc viņam nemest? Lai met kaut visus komandas punktus, ja to var izdarīt. Pārējie savus spēkus izlietos citos basketbola komponentos- aizsardzībā, uzbrukumā palīdzot, cīņā par bumbām, dodot piespēles. Neviens neies un neteiks: “Edij nemet tik daudz. Nu kā tas izskatīsies.” Tas taču būtu nenopietni. Tāpat domāju, ja kāds cits spēlē mestu visus iekšā un savāktu pusi komandas punktus, arī Dzenis neietu un neteiktu neko tādu. Uz vienu brīdi Ediju pamainījām. Domājāt, ka nav kas met? Paskatieties cik Vāvere tajā laikā salādēja! Trīs trīspunktniekus trešajā ceturtdaļā. Ar to es gribu pateikt, ka mums visi ir metēji. Visi izmēģina roku un tas kuram aiziet un kuru nevar apturēt, tas to dara tālāk. Ja neaiziet – darīs cits. Mēs esam komanda, mēs viens otru atbalstam. Tanī pašā laikā, kad Dzenim labi krita, Signis dalīja rezultatīvās piespēles pa labi, pa kreisi. Ko iepriekš nekad nebija darījis. Un nebija darījis, jo nebija vajadzības. Ielūkojamies statistikas ailēs – Lūkins 2 punkti. Pirmā doma – ko tad viņš tur dara laukumā, ja tik daudz spēlē, bet tikai divi punkti. Bet, kad Justs tiek pie bumbas, sāk apspēlēt, viņš sev savelk virsū pusi no pretinieku komandas un tad jau atliek tikai atdot kādam brīvajam, kas met pa grozu. Atbildot īsāk uz šo jautājumu, katram komandā ir sava loma, ko visi apzinās. Un, ja vajag, arī katrs var katru aizstāt. Ļoti apzinīgi un centīgi rezervisti (Turkins, Aizporietis, Samtiņš, Porietis), labākais centrs kāds var būt (Škute), kuru atpūtas brīžos ideāli aizstāj Kuzmins. Izcili puiši uzbrukumā – Dzenis, Vāvere. Aizsardzības balsts, pieredzējušais Lūkins. Un, protams, abi saspēles vadītāji – Eiduks un Nikonovs, kuri diriģē komandu laukumā.

Otro nedēļu pēc kārtas BK Ķekaru spēle DAL aptaujā.

Acīmredzot esam izraisījuši interesi par sevi. Salīdzinot, kā spēlējam pagājušo gadu un kā šogad. No izciliem pastarīšiem esam kļuvuši par Top 3 komandu uz šodienu. Un tas viss ir panākts ar vasaras darbu un centību treniņos. Un ar disciplīnu, ko esmu vienmēr uzsvēris. Cilvēkiem ir interese par uzvarētājiem. Zaudētāji nevienu neinteresē. Bet, ja zaudētāji ir nonākuši situācijā, kad kļūst par uzvarētājiem, tad tas vispār ir lielas uzmanības vērts. Paskatieties amerikāņu filmas, kuras iet uz urrā visos laikos, kad Pelnrukšķīte kļūst par princesi, vai Dāvids pieveic Goliātu…

Pirmais aplis pusē un ķekari turas pirmajā trijniekā. Kādas sajūtas?

Sajūtas tādas, ka atbildības slogs aug un tas būs jānotur. Esam paši sevi nostādījuši situācijā, kad nu jau ar mums jāsāk rēķināties. Komandas gatavojas. Vakar tribīnēs bija komandas pārstāvji, kas nāks mums pretī nākamajās spēlēs. Pirmās spēles neviens no mums negaidīja, ka uzvarēsim. Tagad komandas nāk pretī ar dubultu sparu. Vairs neviens pret mums ar pusspēku nespēlēs. Cīņas būs nopietnas. Bet es sajūtas metu nost. Paskatos, kas par komandu nāks pretiniekos nākamā, sagatavoju treniņa plānu. Esmu redzējis gandrīz visas mūsu līgas komandas, analizēju plusus/mīnusus un gatavojamies tieši uz šo pretinieku. Viņu vietu tabulā nemaz neskatos. Neinteresē. Interesē, kā viņi spēlē un līdz ar to, kā spēlēsim mēs. Jo katra spēle sākas ar rezultātu nulle pret nulli un uzvarēt vai zaudēt – tas viss ir tikai un vienīgi mūsu pašu rokās.