Ja pirmajā aplī BK Ķekari pēc spēles varēja teikt, ka atkal uzvarēja, tad šī gada septiņās spēlēs komanda ir piedzīvojusi piecus zaudējumus. Tieši tā, vakar, spēlējot viesos pie RXG/Ķekava, tika saņemts zaudējums ar 63:69. Spēle bija interesanta, spraiga, brīžiem gan nevajadzīgi asa, bet kā komandas treneris teiktu – īstu vīru spēle, tad Ķekariem tā arī neizdevās šādā cīņā nostiprināties vadībā un uzvarēt šo spēli. Ķekavas puiši savā mājā meta ar brīnišķīgu precizitāti un tad, kad BK Ķekari pietuvojās rezultātā, to noturēja un galotnē uzvarēja.
| Pretendentu līga 2009/2010 sezona | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 08/03/2010 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| RXG/Ķekava | 69 : 63 | BK Ķekari | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 20:18 13:14 19:19 17:12 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
„Basketbols ir sporta veids, kurā divas komandas cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai, ievērojot īpašus noteikumus. Basketbolu pamatā spēlē basketbola laukumā. Bumba drīkst tikt vadīta pa laukumu, sitot to pret zemi vai piespēlējot komandas biedriem. Ļaunprātīgs fizisks kontakts ir aizliegts, un ir arī nosacījumi, kā drīkst rīkoties ar bumbu. Punkti tiek gūti, iemetot bumbu cauri grozam no augšas; komanda ar visvairāk gūtiem punktiem spēles beigās uzvar.” No Vikipēdijas par basketbolu.
BK Ķekari tika izveidoti jauna pāra ceļojuma vietā. Viņi taisījās realizēt vienu no sapņiem – doties uz basketbola meku skatīties, kā tur zem NBA groziem plosās mūsu pašu Andris Biedriņš. Pēc vakardienas spēles izskatījās, ka sapņotāji ne tikai gribētu atrasties kaut kur citur, bet labāk būtu bijis, ja tomēr būtu devušies pāri okeānam, kamēr vēl Biedriņa kungs varēja ko izdarīt un nevis realizējuši citu savu sapni – izveidot basketbola komandu.
Parasti komandas spēlējošais treneris pēc spēles ģērbtuvē ir pats jautrības iemiesojums. Vienalga, vai tā ir uzvarēta, vai zaudēta. Visiem grib padot ziepes, šļakstās ar šampūnu, skraida pliks kedās un paliek pēdējais. Vakar viņš bija ne tikai pirmais ģērbtuvēs, dušās un ne vienu vārdu neteicis prom, bet pameta savu komandu sakautu gan laukumā, gan ģērbtuvēs.
Hokeja fani teiktu – tāds basketbols mums nav vajadzīgs. Bet es teikšu, ka ir. Redzēt kā Žanis (Jevgēnijs Turkins #20) pametis garām savu parasti vienīgo nobijušos trīnīti, tomēr uzspļāva visiem un caurgājienā guva labākus grozus nekā komandas līderi. Zināt, ka mūsu pašu Biedriņš (Dmitrijs Kuzmins #34) saņemot bumbu rokās to ne tikai noturēs, bet ies uz grozu un atstās maz cerības pretiniekam, neskatoties uz to, ka komandas galvenie centri bļauj, lai dod bumbu citiem.
Jūs teiksiet, ka spēles statistika rāda ko citu – līderi samet vienā spēlē vairāk nekā iepriekš minētie censoņi visā sezonā. Bet diemžēl statistika neparāda, cik bieži šie līderi kļūdās, ciparos nevar izmērīt treniņos ieguldīto darbu un uz soliņa pazudušo acu mirdzumu nekur nepierakstīsi. Kļūdās jau tikai tas, kurš kaut ko dara, bet bieži vien uz soliņa paliek divi, trīs spēlētāji, kas treniņos pēdējo kreklu apēdīs, lai aizsardzībā nostāvētu, bet viņiem spēlēs pat kļūdīties nedod.
BK Ķekari veidotāji ir ieguldījuši milzīgu darbu, lai ballīšu karaļiem iemācītu driblēt ar kreiso roku un saprast, kurā pusē jāstāv spēlētājam kuru tu sedz. Lai vidusskolas fizkultūras stundu bastotājiem būtu vēlēšanās treniņos atspoles, kurās varētu pahalturēt, skriet ar pilnu jaudu un divreiz vairāk. Treneris, ar savu milzīgo dedzību, puišiem, kuri spēlējuši hokeju, florbolu, orientējušies, piektdienas vakaros piedzērušies un pirmdienas rītā tikai atžirguši, iemācījis mīlēt šo spēli.
Bet šobrīd, BK Ķekari ir izvēles priekšā. Vai tā kļūs par komandu, kura sanāk kopā, lai uzspēlētu basketbolu un to darot nepamestu tāda kā vilšanās, bezcerības sajūta vai drīzāk pat viss vienalga sajūta. Vai arī komandas vadība saņemsies un vadīs komandu neskatoties uz zaudējumiem, un ļaus taisīt spēli puišiem, kuri varbūt arī nav piedzimuši grozā, bet kuri treniņos, spēlē to dara ar mirdzošām acīm, nevis pūšot burbuļus, visur meklējot vainu citos vai cerot, ka kāds cits to izdarīs labāk.
Katrs grib uzvarēt, bet ne visi to ir pelnījuši. Cerams BK Ķekari kopā kā komanda, tās vadība, treneris un katrs spēlētājs atsevišķi sapratīs un varēs teikt, ka viņš mīl šo spēli, jo citu iemeslu jau īsti nav lai to spēlētu.
Raksta autors Signis Vāvere (www.signis.lv)
Loading ...
Laikam jau neesmu no tiem, kam būtu lielas tiesības izteikt savu viedokli, jo esmu piedalījies maz spēlēs dēļ savas aizņemtības, tomēr vēlos ko piebilst.
Visupirms milzīgs paldies Madarai un Artūram par ieguldīto darbu, dažubrīd nesaprotu, kāpēc viņi tik daudz pūlas dēļ visiem Ķekariem un ar visiem līdzekļiem mēģina atbalstīt (gan finansiāli, gan morāli, gan ieguldot darbu) komandu.
Kā vienu no problēmu cēloņiem liekas varētu minēt skaidru mērķu trūkumu, gan komandai kopumā, gan katram atsevišķi, jo mēŗķi ir vajadzīgi jebkurai organizācijai citādi zūd jēga pastāvēt.
Pagājušajā sezonā tas bija labi pavadīt laiku draugu lokā, šogad kā viens no mērķiem pavīdēja iekļūšana trešajā līgā ,iespējams pirmais trijnieks pretendentos.
Pagājušā gada mēŗķis tika izpildīts. Vai tiks izpildīts šī gada mērķis grūti spriest… un jautājums vai vispār vajag 3. līgu….
Izturību un veiksmi Madarai un Artūram.
No savas puses varu teikt, ka sapratīšu jebkuru lēmumu.
Robis
Nevajag ņemt pierē šitos zaudējumus!!!Galvenais ir noticēt,ka varat uzvarēt un ka visi var spēlēt basketbolu un ka esat vienota KOMANDA, kas cīnās laukumā un ārpus tās, ja to izdosies saprast tad viss būs ok!
p.s. nevajag sākt meklēt vainīgos, bet katram pašam jāapzinās savas kļūdas, jāizanalizē tās un tad jāuzbrūk komandas biedram!Veiksmi!!!
Viesos jau vienmēr grūtāk uzvarēt nekā mājās, nav ko pārdzīvot.
Soda metienos 52.38% – būtu priecājušies kaut vai par to!
Bet raksts man patika – nav tajā pieklājīgajā, pieķemmētajā stilā, ka par sevi raksta lielākai daļai komandu. Liek aizdomāties tiem, kas lasa.
Parasti ir tā (dažreiz arī agrākajos Ķekaru blogos) – 1) ja komanda uzvar, mēs bijām labākie, pretinieki jefiņi, mēs viņus pārsteidzām, apspēlējām, sakāvām, jo esam super satrenēti atlēti.
2) ja komanda zaudē – nepaveicās… tiesneši… mums nebija labākā sastāva… neiekrita šoreiz…
Reta ir tā komanda, kas prot atzīt un samierināties ar zaudējumu, pieiet tam konstruktīvi. Jebkurai komandai ir vājuma un stipruma brīži. Patreiz jūs ejat cauri vājuma punktam, kā var spriest pēc raksta.
Nepadodieties, galvenais, pie šīm grūtībām.
Cien, BK Ķekari
Es ar wikipēdijas formulēto sporta veidu nodarbojos jau kādu laiku un ir pieredzēti visādi brīnumi, spoži mirkļi un melnie caurumi. Pagājušajā sezonā mani radinieki un draugi SK Upesciems formā lūdza mani padalīties savās zināšanās un vadīt komandas treniņu procesu. Neko nebiju dzirdējis par tādu līgu kā DAL un kur nu vēl redzējis līmeni, tomēr jau ar pirmajiem treniņiem un pirmajām spēlēm ievēroju vienu ārkārīgi svarīgu lietu. Lielākā daļa dalībnieku spēlēšanai pieiet ar lielu nopietnību un cīnās katrā epizodē un tajā pašā laikā spēj arī visu uztvert mierīgi un ar smaidu, jo spēlē prieka dēļ. (kas vairumā gadījumu, profesionālā līmenī pat nenotiek)
Un atceroties kāda Jūsu komanda bija pagājušajā sezonā un kāda tā ir šobrīd… Diena pret nakti, uguns pret ūdeni utt…visi iespējamie salīdzinājumi. Progress bija vairāk nekā acīm redzams un šķiet, ka tas Jums ir nedaudz aizmiglojis acis. Jums jāsaprot, ka progress nenotiek vienā dienā, vai vienā nedēļā, pat ne vienā sezonā…tas ir ilgs un grūts process, bet tāpat Jūsu augļi jau ir redzami.
Labi, mans komentārs jau “nedaudz” izplūdis, tādēļ teikšu īsāk. BK Ķekari Jūs esat viens no iemesliem, kādēļ es esmu ieinteresēts spēlēt DAL, Jūs rādat priekšzīmi kā ir jāattiecas pret lietām, ko darām – ar atbildību, bet vienlaicīgi izbaudot to. Uz priekšu un veiksmi atlikušajā sezonas daļā.
Ar cieņu,
Konkurents RR
Sveiki, visiem,
sākšu ar to, ka ļoti interesanti spēlētāju viedokļi un tikpat interesanti ir Ķekaru atbalstītāju/no malas vērotāju ieteikumi/viedokļi. No savas puses vēlētos, lai Signim un Robertam pievienotos arvien vairāk puišu savu domu izteikšānā un spēles analīzē. Tas paplašīnās mūsu redzes loku un ļaus paskatīties uz lietām savādāk, liks redzēt, ko neredzam.
Par spēli, vēlos atvainoties visiem, ka aizgāju no ģērbtuvēm pirmais ne vārda neteicis, bet kā sena paruna vēsta, vai nu saki labu, vai nesaki neko. Tas gan ir par mirušajiem. Kaut gan abstrakti šo spēli tā arī varētu nodēvēt. Nevēlējos pateikt neko lieku, sakāpināto emociju uzplūdā. Parasti cenšos būt nosvērts.Bet uzvaru pretiniekiem vienkārši uzdāvinājām savas muļķības pēc. Vēlos atvainoties un pateikt lielu paldies tiem, kas treniņos sitās un cenšās, bet netiek laukumā. Ne mazāk lielu paldies saku arī tiem kas uz katru spēli brauc ap 200 km turpu šurpu. Nedomājiet, ka tas netiek novērtēts…
Par šo spēli, es varu pateikt dažas lietas. Komanda zaudē savu muļķīgo kļūdo dēļ. Ne katra atsevišķi, bet visu kopumā. Tikai nianses atšķir šo kļūdu dažādību… Vai kāds pazaudē bumbu ļoti cenšoties un cīnoties, vai tā tiek pazaudēta savas nevērības pēc. Bet komanda paliek komanda un tajā vienam otru ir jāatbalsta, kad kritiskos brīžos, gan slavas zenītā. Piekritīšu augstāk minētajam, par to, ka mēs nedrīksatm vērst lielāko uzmanību viens uz otra nepadarītajiem darbiem. To izdarīs komandas vadība un tās nolīgtie konsultanti. Katram, es uzsveru KATRAM, vai tas ir rezervists, kas sēž uz beņķa un laukumā nav ticis jau kuro spēli, vai tas ir spēlētājs ar 38 minūtēm laukumā, katram ir jāvērtē, jāanalizē un jāskatās tikai un vienīgi uz sevi. Protams, turpinot darboties komandas interesēs.Katram ir jāredz sevi no malas. Nevar būt, ka es sēžu uz beņķa jo visi citi ir vainīgi, es nevaru iemest, jo man piespēli nedod, man nesanāk, jo tiesneši neredz, ka mani dauza zem groza, utt. Uzskaitījumu ir simtiem. Bet svarīgi ir saprast kas un kāpēc nesanāk. Un mēģināt atrast citu veidu (risnājumu), kā panākt vēlamo rezultātu, nevis meklēt vainīgos. Kā jau minēju to izdarīs komandas vadība. Un te nu darba ir pietiekami daudz. Analizēt katra spēlētāja minūtes laukumā, efektivitāti, devumu komandai un atļauties būt subjektīviem pēc saviem ieskatiem. Ja reiz minēju vārdu komanda, tad arī to Signis varētu iekopēt no wikipēdijas. Komanda ir komanda tikai tad, ja tā ir vienota. Tikai vienota komanda var uzvarēt ilgtermiņā. Vienots nozīmē būt vienam par visiem un visiem par vienu. Krist un celties, par komandas biedru. Starplaikos starp puslaikiem būt saliedētiem, pirms spēlēm sildīties kopā, pēc spēlēm visiem kopā pamest zāli, ģērbtuves. Un tas ir tas, ko šobrīd redzu kā vājo pusi. Arī pie tā katram ir jāpiedomā…
Esiet radoši, draugi. Basketbolu nespēlē tikai ar bumbu uz diviem groziem. To dara visi basketbolisti. Bet labi basketbolisti spēlē ar galvu arī dzen. Es nevaru iedomāties, ka Maikls Džordans vai Veins Gretckis, Krosbijs vai Bagatskis, kādreiz būtu zaudējumā vainojis kādu citu, kur nu vēl kādu no savas komandas. Un tieši tāpēc viņi bija un ir izcili sportisti. Ar to, ka spēlētājs psiholoģiski ir noskaņojies tam, ko viņš dara. Un dara to ar tīru sirdi un lielu gribasspēku. Daļai komandā to es redzu, daļai, diemžēl, vairs neredzu.
Līdz nākamajai spēlei ir divas nedēļas. Pa vidu daudz treniņu. Novēlu visiem aizmirst zaudējumus, sakārtot domas un uz nākamo spēli iziet ar svaigām, tīrām galvām un dubultu cīņassparu azotē…
BK Ķekari
treneris
Nu nevajag uzreiz tik krasi visu uztvert!No savas puses ar varu pateikt un tam ir pierādījumi kā sezonas laikā ir izmainījusies Baltezers komanda.Tikai un vienīgi vienota komanda var ko sasniegt,nepietiks tikai ar diviem līderiem kas met grozā,bet trīs spēlē aizsardzībā!Jābūt 5 kas met un 5 kas cīnās aizsardzībā,pie jebkāda rezultāta!Tāpēc arī komandās rezervisti ir,un normālos apstākļos līderim pašam būtu jasprot,ja nav viņa diena,dot iespēju citam,nevis spēlēt laukumā 35 minūtes,tikai tādēļ,ka viņš skaitās līderis.Tieši tas sezonas laikā ir mainījies Baltezers puišiem,ja kādam no komandas līderiem neiet,viņš nedomājot paprasīs maiņu un ļaus citam mēģināt,arī kļūdas ir normāla parādība,nekas ārkārtējs,mēs visi tomēr esam cilvēki,nevis roboti,kurus ieprogrammē nekļūdīties.
Arī mums ir bijušas asas vārdu pārmaiņas savā starpā,arī mēs esam zaudējuši spēles muļķīgu kļūdu dēļ,bet nevienā mirklī nav radusies kādam doma – priekš kam tas viss!
Apskatieties džeki uz 32.galapunktu,viņi jau kuro gadu cīnās Pretendentos,un nav bijuši ne tuvu 3.līgai,bet vai tādēļ viņi vaino viens otru??
Katrā ziņā gribēju pateikt,ka Jums jāatrod veids kā saliedēt komandu,uzraujat kādu kopīgu dzertiņu,tikai spēlētājiem un arī tas būs sākums!
Par spēli. Braucot mājās vienmēr analizējam spēles. UN gan Edijs, gan Artūrs Š ir liecinieki, ka pirmais vainu es meklēju sevī. Tālāk neizplūdīšu, bet no komandas vienotības viedokļa internets patiešām nav labākā vieta sava subjektīvā negatīvā, atkārtošu subjektīvā negatīvā viedokļa izpaušanai. Un es
artūru cienu par šīs komandas izveidošanu un tāpēc savu viedokli esmu gatavs izteikt un esmu izteicis viņam personīgi vai arī, ja Artūrs vēlēsies komandas sapulcē. Ar cieņu, Justs
Neliela replika par komandas trenera sacīto.
…”uzvaru pretiniekiem vienkārši uzdāvinājām savas muļķības pēc”… /citāts/
Spēli neredzēju, bet šādi pieiet spēles analīzei arī nav jēgas, jo tomēr spēles likteni vienmēr izšķir divas komandas, ne jau vienas komandas rokās ir lēmums “atdot/uzdāvināt – vinnēt/zaudēt”. Spēle tomēr tiek izspēlēta, nevis kādam kaut kas atdots vai uzdāvināts. It sevišķi amatieru basketbolā, kur kļūdas ir ļoti pierasta lieta.
Katra uzvara ir jānopelna. Un jebkurai komandai ir jābūt vienojošajam elementam – trenerim. Pats ja sports ir hobijs, trenerim jābūt kā mammai – kā viņa(viņš) pasaka tā būs. Cilvēki, kad sānāk kopā ir javada, jo cilvēki ir pārāk atšķirīgi, lai nestrīdētos darot kopīgu lietu.
gan jau pārspēlēs ar 3.līgu tiksiet, bet no 5. vai 6. pozīcijas vinnēt Ultru vai VCG ekspertu būs grūti.
Lai veicas. Katrā gadījumā cīņa par tikšanu pārspēlēs būs ļoti interesanta.
Izklausījās pēc nekrologa…:( Taču ticu un zinu, ka tā nav.
Būsim reāli – daudzās uzvaras pirmajā aplī bija negaidīts rezultāts un šobrīd bilance vienkārši izlīdzinās, tuvojas tai, kādai tai būtu jābūt, ņemot vērā komandu sastāvus u.tml. Nepatīkamais moments ir tāds, ka uzvaras un zaudējumu nebija pamīšus, bet gan sērijās (daudz uzvarām seko pagalam neveiksmīga sērija).
Mūsu komandai (BK Brokerserviss) bija tas gods uzspēlēt draudzības spēli pret Ķekaru rezervistiem. Secinājums – tādi spēlētaji, kuri īstajās spēlēs jums netiek vispār laukumā (cik var noprast pēc šeit lasītā), citās, arī ļoti labās komandās nospēlē savas 10-15 minūtes un kopējo rezultātu nesabojā. Protams, nevajag laist 5 rezervistus vienlaikus uz laukuma, bet pa 1-2 var un pat vajag. Katrā komandā ir dažāda līmeņa spēlētaji. Mēs cenšamies pieturēties pie principa, ka visi spēlē vienādi. Protams, gadās, ka dēļ tā cieš rezultāts. Ja ir nepieciešamas uzvaras par jebkuru cenu, tad ir jāsavāc tikai 6-8 labi spēlētaji un nekādi rezervisti ar sliktāku spēlētprasmi nav vajadzīgi. Ja komandā ir daudz cilvēku, tad tomēr prasās modelis, ka spēlēt tiek visi.
Mums pašiem diemžēl ir problēmas ar komandas garu, sajūtu. Tā parādās neregulāri un diezgan reti. Bet, kad parādās, tad aiziet pavisam cita spēle. Tāpēc, lai būtu stabili un labi rezultāti, ir jābūt Komandai.
Izskatās, ka pārspēlēs jums pretim nāks VCG vai Ultra. Pret VCG būs grūti, jo viņiem ir labs treneris un viņš pratīs izmantot jūsu vājās vietas. Ultra vairāk ir noskaņojuma komanda. Taču šeit jau izskanēja jautājums – vai 3.līga ir vajadzīga? Tur tomēr ir vairāk spēcīgu komandu. Un tas nozīmē, ka rezervisti pie spēlēšanas tiks vēl mazāk.
Novēlu saņemties un spēlēt savam priekam! Un tad gandarījums par uzvarām būs lielāks!
BK Brokerserviss.
Ķekari, nevajag visu uztvert tik dramatiski.
Jums taču ir palikušas divas spēles pret lejas gala komandām, kuras Jums ir jāvinnē un tad visu izšķirs cīņa pārspēlēs. Varu pateikt no pieredzes – 3 līgas komandas nav nekas daudz labāks par pretendentu augšgalu. Paskatieties, kur ir pagājušā gada abas pirmās komandas pretendentos… apmēram tur pat tikai vienu līgu augstāk. Galvenais ir saņemties un spēlēt basketbolu, tā lai tas sagādā prieku. Tas, ka Jūs, čaļi, no kuriem daudzi nekad nav spēlējuši basīti iepriekš, varat savākties kopā, trenēties daudz vairāk kā citas komandas un progresēt, izraisa cieņu neatkarīgi no rezultātiem.
Varbūt vienīgi treneris var padomāt, ka visu spēli pārsvarā sedzot zonu ir grūti sasniegt labus rezultātus un gūt prieku no spēles. Ja uz spēli ir atbraukuši >7-8 cilvēki, tad sedzot cilvēks-cilvēku aizsardzību būtu lielāka iespēja izspēlēties rezervistiem, jo tāda aizsardzība tomēr prasa lielāku spēku patēriņu un neviens nevar kārtīgi nospēlēt 35 minūtes. Zonu klasiski sedz pret stiprākiem pretiniekiem.
p.s. Tas, ka Ķekavā vienmēr basīts ir un būs diezgan brutāls nevarētu būt pārsteigums nevienamm, kas tur ir spēlējis, jo tā tas ir no brīža, kad Ķekavnieki sāk vispār spēlēt pret citām komandām jebkurā līgā un laikā, tādēļ tam vienkārši ir jābūt gataviem.
Lai veicas pēdējās spēlēs & keep up good work ;)
Atļaušos nepiekrist iepriekšējam rakstītājam. “Varu pateikt no pieredzes – 3 līgas komandas nav nekas daudz labāks par pretendentu augšgalu. Paskatieties, kur ir pagājušā gada abas pirmās komandas pretendentos… apmēram tur pat tikai vienu līgu augstāk.”
Jā, Zaļā josta un Polārā Zvaigzne ir līderos, bet Pretendentu līgā viņiem lielākā daļa maču bija vienos vārtos. Atšķirība starp pārējām komandām bija diezgan liela. 3.vietas ieguvēja Ultra šogad ir pastiprinājusies, bet atrodas tabulas vidus/lejasgalā. Arī abām bankām (īpaši jau Nordea) klājās ļoti grūti. Arī tagad ir 2 izteikti līderi, tiesa ne tik spilgti kā pērn. Spēku samēru gan redzēsim pārspēlēs.
No malas skatoties man ir licies, ka jūsu komandai ar komandas garu it kā viss ir OK. Piekrītu RR, ka jūs esat bijuši kā piemērs kluba organizācijā, spēlē, attieksmē utt. Tādēļ saņemās un uz priekšu, jo šāda veida problēmas gadās visiem. Arī Cirks sāka ar uzvaru sēriju un tagad par bilanci par domāt negribās, jo tādas nav – ir tikai zaudējumi. Un viss tikai komandas mikroklimata dēļ. Tādēļ jācer, ka, atšķirībā no mums, jūsu spelētāji katrs atsevišķi spēs saprast savas problēmas un saņemties, lai kopā ar citiem izietu laukumā kā komanda un uzvarētu.
P.S. Par Ķekavu var tikai piekrist. Tās laikam ir vienīgās spēles, kad mūsējie ir guvuši traumas, jo tie trīs spēlētāji zem groza spēlē tā, kā spēlē. Ja viņiem to ļauj, tad ir jāspēlē tāpat un viss. Čīkstēt nedrīkst
P.P.S. Un uz 3. līgu ir jātiecas, jo bez mērķa jau nav cīņas
Sen nekas te netiek rakstīts.
Derētu sezonas kopsavilkumu.
Izlasīju visu. Rakstu un komentārus. Kur tas laiks, kad kaut kas tika lasīts ar tādu interesi, ja nu vienīgi raksts par to, kādam ir jābūt labam trenerim!
Savu sakāmo jau pateicu un tomēr atkārtošos arī šeit. Kāpēc vispār rakstu, tādēļ lai pateiktu, ka:
bez emocijām, cīņas, čīkstēšanas, vārdiem un darbiem vispār nebūtu šādu rakstu! Šādu komentāru. Vienmēr būs divas laukumu puses. Vienmēr divi spēlētāji un vēstules arī, kā nekā ir kādam jāraksta, lai tak ir arī lasītājs … Bet es esmu ļoti, ļoti priecīga par to, ka BK Ķekari ir ne tikai skaisti un ambiciozi, bet viņiem ir arī komandas smadzenes. Un brīžiem pat, lasot komentārus, katram atsevišķi vairāk, kā kādai virslīgas komandai kopumā! Jums vēl Neripu pie sevis dabūt un tad arī IQ augstākais līmenis būtu sasniegts :))) Es dievinu šādas komandas!
Paldies Sporta punktam par labajiem vārdiem :) Prieks spēlēt errea formās!